FIC Logo

Informasaun Utíl

Back to List
Life Difficulties

Uza raimut-kakorok sira

10/1/2025
Views 6
Author:system
Lei kona-ba igualdade entre homense feto hire sira nian, uza raimut-kakorok iha servisu
Patrão, superior ka empregadu usa posiçãun iha servisu ka relasaun ho servisu atu fó hahan rai hanesan jestu sexual ba empregadu seluk, hamen raimut-kakorok ka no-disgustu sexual, ka tanba la aksepeta jestu sexual ka pedidu seluk, usa forma hanesan sai hire, transferénsia P.P. atu fó prejuízus. Tuir mai ne’e, patrão, superior, kolegasa traballu, subordinadu de’it bele sai autor prejudikadór, maibé Lei Proibisaun Diskriminasaun Homem-Feto no Reprarasaun kona-ba ne’ebé amplía regulasaun ba empregadór instituisaun públika, traballadór no relasaun fornecedor no relasaun traballu seluk tanba autor prejudikadór raimut-kakorok. Ministériu Empregu no Trabalhador dividi kritériu atu julga raimut-kakorok iha servisu ba atività fiziku, atività lingwístika, atività vizuál, hamen ezemplu, kontaktu fiziku, jestu ka avaliaçãun sexual kona-ba aparénsia, hatene foto pornográfiku, desenhu ne’ebé mostra, ne’e ezemplu representativu raimut-kakorok. Patrão tenke halo formasaun atu prevene raimut-kakorok iha servisu, no bainhira akontese raimut-kakorok, tenke hamen medidu disiplinar ba autor prejudikadór, no ba vítima la bele fó medidu prejuízus.
▶Lei Igualdade Empregu Homem-Feto Artigu 2º, Páragrafo 2: Iha lei ne’e, ‘raimut-kakorok iha servisu’ signifika patrão, superior ka empregadu usa posiçãun iha servisu ka relasaun ho servisu atu fó jestu sexual ba empregadu seluk ne’ebé hamen raimut-kakorok ka no-disgustu sexual, ka tanba la responde jestu sexual ka pedidu seluk, fó prejuízus iha empregu.
▶Réu hanesan professór iha posiçãun atu ezersitu direitu supervizaun no direitu rekomandasaun re-kontratu ba autor, durante tempu determinadu persiste no kontínua jestu ne’ebé hatene intençãun sexual atu satisfasaun sexual, ne’e ezedebe liu liu jestu simples tomak ka jestu amável no konvidativu ne’ebé aksepta iha vida diáriu tuir konseitu sosiál, hamen autor sente raimut-kakorok ka no-disgustu sexual, ne’e infringe direitu personalidade autor no viola bunitu morál ka ordem sosiál hanesan raimut-kakorok (1999.06.25, Tribunal Superiór Seoul 98na12180).

Comment 0

Favor tuir luron hodi fó komentáriu.

Non-members can only view comments.

Login